Naktis kā adatas

Pārslīd manām vēnām

Tik daudz vēl nesakrāju

Lai dzīvi divreiz varētu tērēt

Nelīdz vairs suņa žēlie skatieni zvaigznēs

Tās sen jau vairs nekrīt

Bet citi salasa un aiznes

Naktis kā adatas

Zīmē rētas uz manām vēnām

Lamāties ar debesīm jau bija ierasts

Divreiz nav jēga tērēt

Ja pat vienu dzīvi sanāk

Visu laiku piekāst


/Džeimss/