Dzīve kā putekļi gaisā klejo
Kā tauriņi gaismā
Pirms savas nāves Tu dejo
Tu dejo un neko nenojaut
Vēl lieku reizi
Atskaties pāri plecam savam
Vēl reizi uzlūko to
Šo dzīvi bez sapņiem
Kāds teiks
Viņš nejēdz nekā no lietām par kurām raksta
Un kāds teiks
Ka kurot uguni viņš neīstās pagales baksta
Neviens jau man neteica
Ka viegli būs
Aizsniegt mākoņus
Kurus vējš vēlas projām pūst
Kur slēpjas noslēpumi
Kurus sauc par saviem
Vai to būs tik daudz
Ka pietiks mums abiem
Kura būs Tava laimīgākā diena
Ja balta kleita ir tikai stereotips
Kas kļūs par dzīves mērķi Tavu
Kad ierocis tēmēts tieši sirdī
Kā saules stari
Tā silda mani Tavs skatiens
Kā ik pavasari putni atgriežas mājās
Tavi vārdi lido pie manis
Pakārti sapņi
Ceļa malā vējam līdzi dzied
Pienāks pavasaris
Bet tie vairs no jauna neuzzied
Ar pirkstu galiem
Es tumsā pēc Tevis taustos
Un mēģinu satvert roku Tavu
Es izstiepju pretī Tev savu
Piecelties agrāk un pieķert sapni
Sev blakus sēžam un sapņojam
Piecelties agrāk un pieķert sevi
Par Tevi skaļi domājam
Komentāri (0)