Tik savādi kad gaisma spīd

Tik neparasti nevēlēties vairs neko

Bet zvaigznes maitas šonakt tīšām krīt

Un tad kāds retro joks

Kāds smieklus kā spieķim robus ausīs griež

Un trāpīgs citāts šim vakaram šķiet pārāk tiešs

Tik savādi kad apkārt tukšums tumsa

Kāds kādu skūpstīt liecas

Bet kādam nelabums un slikta dūša

Tik savādi ir viss un pasaule

Kura gaismai rītos celties liek un naktīs dzist

Ir dzīve skatuve un cilvēks uz tās teātris

/Džeimss/