Viņa pat nepaskatījās

Noziedēja mana dzīve

Kā vecs ābeles koks

Un es pārstāju ražot domas par viņu

Tik daudz bija ziedošu pavasaru

Tik daudz rudeņos nenovāktu ražu

Pat neskaitīju

Viņa pat neatnāca

Salūza mana dzīve

Kā vecas ābeles zari

Un es pārstāju iet par viņu pret vienaldzību karā

/Džeimss/