Mēs piedzimām pavisam kaili

Bez rūpēm un viltotiem solījumiem

Kļuvām dzīves laivai par diviem airiem

Un sēdēt uz mājas jumtiem mums nešķita naivi

Mēs uzaugām pavisam jauni

Bez naida un samākslotām laimēm

Kļuvām viens otram par dzīves kāpnēm

Joprojām no jumtiem raudzījāmies tālē

Mēs aizgājām pavisam sirmi

Ar mirkļu daudzumu kā lapām bērzu birzīs

Kļuvām debesīm par divām zvaigznēm

Un mājas jumti mūs abus neaizmirsīs


/Džeimss/