Mana dzīve kā viendienīte

Viens vienīgs mirklis

Traucas pretī pasaulei

Aiz lepnuma krūtīs un spīts

Līdz ar vakaru izkūst spārni

Kā svece izkūst virs plīts

Mana dzīve elpo vienīgo dienu

Kura tai iedota just

Un domām meklējot īsto ceļu

Tās pašas no sevis tumsā sāk zust


/Džeimss/