Kā saules stari

Tā silda mani Tavs skatiens

Kā ik pavasari putni atgriežas mājās

Tavi vārdi lido pie manis

Un apvaicājas kā klājas

Vai skumjas nenomāc

Un vakaros ir mierīgs prāts

 

Kā lietus lāses

Tavas asaras sitas pret trotuāra malām

Kā kuģi okeānos iet garām vientuļām salām

Tā šovakar garām Tavs skatiens iet

 

Gribas izstiept rokas

Un kā nezūdošu mirkli ķert to ciet

Satvert un kabatā likt

Noglāstīt to un tam izpatikt

 

Kā sniega pārslas

Tavas skumjas pār mani turpina snigt

Tās neizkūst

Acis kas cenšas aizmigt nu mulst

 

Gribas izstiept rokas

Un kā nezūdošu mirkli ķert Tevi ciet

Satvert un kabatā likt

Noglāstīt un Tev izpatikt

Satvert un kabatā likt

Noglāstīt un izpatikt

 

Kā vasaras rīts

Kā darbs kas jau padarīts

Es cenšos Tev līdzi tikt

Caur sniega pārslām kas turpina snigt

Caur saules stariem un lietus lāsēm

Es cenšos Tev līdzi tikt

Un pusceļā starp sapņiem neaizmigt

 

Gribas izstiept rokas

Un kā nezūdošu mirkli ķert Tevi ciet

Satvert un kabatā likt

Noglāstīt un Tev izpatikt

Satvert un kabatā likt

Noglāstīt un izpatikt

 

/Džeimss/