Es lasu tās pudeles
Kurās zīmītes likām
Un metām tās tālu
Līdz jūrai kad tikām
Un cerējām klusi
Ka sasniegs tās salu
Kur sirdis spēj mīlēt
Līdz pasaules galam
Un tomēr tās visas
Ir izskalotas krastā
Es lasu tās pudeles
Kā atmiņas neparastas
/Džeimss/ |
|