Es roku kapu ne jau sev

Sev vēl ne

Bet mīlestībai lai paglabātu to

Tā nomira uz ielas stūra

Tā nepaspēja aizlidot

Bet palika gaidot

Ka paņems un aizvedīs to

Bet vedu to tagad es uz kapu

Kuru pats savām rokām raku

Un beigās vien sārtu rozi lieku

Par piemiņu un Tev par prieku

/Džeimss/