Nostalģisku jūtu vadīts
Tev liekas jau
Ka uz pasaules šīs
Viss ir mākslīgi radīts
Ja sirds kā spēļu laukums
Tad uzcel tajā ko skaistu
Ko vējam neaizpūst
Un plūstot ūdens lāsēm tas nesagrūst
Mūsu laime
Tepat jau aiz durvīm
Pie sliekšņa kājas slauka
Mūsu laime tik mīļa un jauka
Visskaistākos melus kurus man devi
Es izvēlos paņemt sev līdz
Lai izmantotu par atslēgām
Bet paradīzē tie iekļūt nepalīdz
Tik tumšas acis
Ka vēlos pazaudēt tajās es sevi
Tik tumšas
Es mīlu Tevi
Es nespēju atbildēt
Uzzīmē man ko jūti
Es neprotu novērtēt
Bet nepārdod to kas krūtīs
Laiks saskaitīt pasauli
Un pretī tai doties
Laiks atzīmēt stundas
Un padoties nepretoties
Kaut kur dziļi sirdī
Esmu apskāvis Tevi miljoniem reižu
Tu biji mana
Un meklēsim saullēktu kopā
Un vārdus spārnos tērpsim
Lai lido pasaulē tie
Un tai par mums lai vēstī
Tu mīlēji mani
Bet mīlēji tik daudz
Cik melns Tev aiz naga
Un tagad kad sēžu
Komentāri (0)