Skan kāda četracaina vīra Imagine
Un es iztēlojos pasauli
Kurā no lodēm tikai skumjas krīt
Tik savādi kad gaisma spīd
Tik neparasti nevēlēties vairs neko
Bet zvaigznes maitas šonakt tīšām krīt
Priecātos būt
Šī vakara pēdējais viesis
Bet kailums tik pretīgs
Ka reizēm gribas tam iesist
Realitāte ir mākslīgs mēsls
Tā neļauj uzziedēt ziediem
Kurus dēstīju sapņos
Realitāte ziedus noliek
Viņa pat nepaskatījās
Noziedēja mana dzīve
Kā vecs ābeles koks
Un es pārstāju ražot domas par viņu
Pie debesīm manām zvaigznes
Un tās visas ir porno
Tik atdzesēta sirds
Tu laikam jau sen strādā morgā
Nav vairs ko mīlēt
Tikai pudeles aiz letes
Tavām uzkrāsotajām lūpām
Erotiski pieskaras cigarete
Es Tev uzdāvinātu silikona krūtis
Tajās vienalga nepukstētu sirds
Tīrs benzīns nesadedzina sapni
Kaut labprāt tam paticis būtu mirt
Izsalcis pēc Tavām lūpām
Astotā marta un tulpēm
Viņš iet un prāto
Par to kādai jābūt patiesai mīlai
Un brokastu laiks
Kafija cigaretes smaržo
Dzīve pēc jaunības pēc bohēmas
Tā garšo
Komentāri (0)