Pilsēta pilna
Paklīdeņu un prostitūtu vaidiem
Salauztām sirdīm
Bērnu izkropļotiem smaidiem
Ne velti mums liktenis
Liek šķēršļus priekšā
Mēs nemaz nezinām
Ko ar laimi iesākt
Kaut kur vajadzētu būt ielai
Kurā Dievs nav noplucis īrnieks
Un vārds trūkums ir tikai svešvārds
Tu esi kā zobu sāpes
Balss kura smadzenēs skan
Maigi apvijusies tām kā dzeloņdrātis
Un Tu nepārstāj
Neraudi par tām naktīm
Kurās mēs gājām sapņus slaktēt
Viņiem taču nesāpēja
Un tie nemaz nebija mūsu
Un Tu ielej savā glāzē
Skaties spogulī
Mēs novecojam draugs
Dzīve aizskrien kaut kur nebūtībā
Dūmi pazūd plaušās
Kaut kur dziesmas pusē
Varbūt Tev uzdzeramais ir
Tik stulbi
Man tukši bēniņi
Tajos veļu neviens vairs nežāvē
Pat bezpajumtnieki
Putni
Mēs dedzinām smadzenes
Ar papīra lidmašīnām
Kuras nekad un nekur neaizlidos
Mēs taču nositīsimies
Mācoties mīlēt
Liecina kādas aptaujas
Provizoriskie dati
Komentāri (0)