Pieķēros
Bet Tu kā strāva neatlaidi vaļā
Plakstiņi vērās
Kā dzīve kura jau galā
Naktis kā adatas
Pārslīd manām vēnām
Tik daudz vēl nesakrāju
Lai dzīvi divreiz varētu tērēt
Tu esi manos matos
Kā doma
Smadzenēs paslēpusies dziļi
Kā simtiem domu
Esmu kā cigarete
Bauda Tavām plaušām
Satraukums liels
Kā tikko izdurts pirmais auskars
Es saku
Nekas šajā pasaulē nav īsts
Pat sniegs aiz loga nesnieg
Tas klusi līst
Nav jau tā
Ka viss ir izdomāts
Kaut kur uz tapetēm vēl uzrakstīts stāv
Mīlestība
Tās bija tikai miesas
Jutos kā lopkautuvē
Kā miesnieks kurš izcērt gaļu
Izcirtu ceļu
Dzīve iet uz beigām
Kā benzīns bākā
Bet mēs taču cerējām
Aizbraukt daudz tālāk
Neviens šeit neatlidos atpakaļ
Radiācijas nosēdumi ir pat uz lūpām
Viņai salauzta sirds kā lellei kājas
Trūkumā salauzta
Pēdējā cigarete atdusas zārkā
Taču vēl vakar
Mēs svinējām kāzas
Komentāri (0)